LeTransmuteur.Net

"Izraēlas tiesības pastāvēt, nevar noliegt pašas tiesības pastāv un uz Palestīnu. Amerikas Savienotās Valstis nepieņem likumību turpināt izraēliešu apmetņu. Šāda konstrukcija pārkāpj iepriekšējos nolīgumus un kavē centienus miera. Ir pienācis laiks, lai šīs apmetnes apstāties. "

Paldies. Sveiki visiem. Tas ir liels gods būt šeit šajā mūžīgas pilsētā Kairā un uzņemt divus ievērojamus iestādes. Vairāk nekā tūkstoš gadiem, Al-Azhar ir Makaha zināšanu nodošanas musulmaņu pasaulē, un jau vairāk nekā gadsimtu, Cairo University ir avots attīstībai Ēģiptes. Kopā, jūs pārstāvat harmoniju starp tradīcijām un panākumiem. Es esmu pateicīgs par jūsu viesmīlību un Ēģiptes iedzīvotājiem. Es esmu arī lepna nodot labai amerikāņu tautas gribas un miera sveicienu no musulmaņu kopienu manā valstī, "Assalaamu alaykum." (Aplausi)

Mēs tiekamies laikā, kad liela spriedze starp ASV un visā pasaulē musulmaņiem - spriedzes sakņojas vēsturiskos spēkos, kas pārsniedz pašreizējās politikas debatēm. Starp islāmu un Rietumiem attiecības ietver gadsimtiem līdzāspastāvēšanas un sadarbības, bet arī konfliktu un reliģisko karus. Samērā nesenā pagātnē, spriedze tika baroti ar koloniālisma, kas atstāja daudzus musulmaņus par tiesībām un iespējām gūt panākumus, kā arī aukstā kara, kas ir pārāk bieži rīcībā ir starpnieks dalībniekiem, valstīs ar musulmaņu vairākumu un par spīti savām vēlmēm. Turklāt slaucīšana izmaiņas, kas tiek celta ar mūsdienīguma un globalizācija dēļ daudzi musulmaņi, lai apskatītu Rietumos, kā naidīgi islāma tradīcijām.

Vardarbīgi ekstrēmisti izmantojuši šo spriedzi tikai nelielam musulmaņiem, kas jāsamazina, nav tik spēcīgs. No 11.septembra, 2001, uzbrukumi kombinācijā ar turpinājumu vardarbības aktus, ko šie pret civiliedzīvotājiem ekstrēmistiem rezultātā daži manā valstī, lai apskatītu islāmu kā neizbēgami naidīgu ne tikai Amerikā un Rietumu valstīm, bet arī cilvēka tiesības. Bailes un neuzticību ir labi marķētas.

Tā kā mūsu attiecības nosaka mūsu atšķirībām mēs dotu tiem, kuri sēt naidu, nevis mieru, un kas veicina konfliktu, nevis sadarbību, kas var palīdzēt mūsu cilvēkiem sasniegt taisnīgumu un labklājību. Tieši šī aizdomu un nesaticību cikla jābeidzas.

Es atbraucu uz Kairu meklēt jaunu, lai ASV un musulmaņiem visā pasaulē, viena sākumu, pamatojoties uz savstarpēju interesi un savstarpēju cieņu, un pamatojoties uz patiesību, ka Amerika un Islāms nav savstarpēji izslēdzošas, un tās nav, kur konkurēt. Gluži pretēji, Amerika un islāms krustojas un barojas uz kopīgiem principiem, proti, taisnīguma un progresa, toleranci un cieņu katram cilvēkam.

To darot, es atzīstu, ka izmaiņas nenotiek vienā naktī. Ir bijis daudz publicitāti par savu runu, bet neviena runa nevar izskaust gadu neuzticības, un šajā pēcpusdienā telpa, man nebija atbilde vai nu uz sarežģītiem jautājumiem, kas noveda mūs punkts, kur mēs esam tagad. Bet es esmu pārliecināts, ka, lai pārvietotos uz priekšu, mums jāsaka atklāti, lai mums, ko mēs recelons mūsu sirdīs, un ka pārāk bieži tiek teikts, tikai aiz slēgtām durvīm. Mums ir nepieciešams pastāvīgi cenšoties likt mūs klausīties un mācīties vienam no otra, lai ciena viena otru un meklēt kopīgu pamatu. Kā Svētais Korāns, "Dievs un runā vienmēr patiesība." (Aplausi) Tas, ko es mēģināšu darīt šodien - pateikt patiesību, kā vislabāk varu, humbled ar uzdevumu pirms mums un droši manā pārliecībā, ka intereses mums ir kopīgas, jo mēs esam būtnes Cilvēki ir daudz vairāk spēcīgu, nekā spēki, kas sadala mūs.

Šī pārliecība sakņojas daļēji manā pieredzē. Es esmu kristietis, bet mans tēvs nāca no Kenijas ģimenes, kas ietver paaudžu musulmaņiem. Bērns, es pavadīju vairākus gadus Indonēzijā, kur es dzirdēju aicinājumu uz lūgšanu panta Azan) pie dawn un krēslas stundā. Jauneklis, es strādāju Čikāgā kopienās, kur es esmu saskaras daudzi cilvēki, kuri atrasti cieņu un mieru savā musulmaņu ticībā.

Vēsture bifeļāda, es arī zinu, ka parāda, ka civilizācija ir parādā uz islāmu. Tas bija islāms - vietās, piemēram, Al-Azhar - kas nesa gaismu zināšanu daudzus gadsimtus un pavēra ceļu renesanses un apgaismības Eiropā. Tas ir jauninājums musulmaņu kopienām aplausi) - tā ir inovācija musulmaņu kopienām, kas mums nāk algebru, kompass un navigācijas instrumenti, mūsu spēja rakstīt un Iespiešanas, mūsu izpratne par slimību izplatību un to, kā mehānismu, lai izārstēt tos. Islāma kultūra mums ir devis Majestic arkas un augošās smailes pret debesīm, par dzejas un iedvesmas mūzikas nemirstību, elegants kaligrāfijas un vietām miermīlīgas pārdomām. Un visā vēsturē, islāms ir pierādīta, vārdos un darbos iespējas reliģisko iecietību un rasu vienlīdzību. (Aplausi)

Es arī zinu, ka islāms ir vienmēr bijusi daļa no Amerikas vēsturi. Tā ir Maroka bija pirmā valsts, kas savu valsti. Parakstot Tripoles līgumu, 1796, mūsu otrais prezidents Džons Adamss rakstīja: "ASV nav raksturu ienaids pret likumiem, reliģijas vai musulmaņu miers. "

Kopš mūsu dibināšanas, amerikāņu musulmaņi ir bagātināts ASV. Viņi ir cīnījušies mūsu kari, kalpoja valdībā, piecēlās uz civiltiesībām, sākās uzņēmumiem, māca mūsu augstskolās, izcilām sporta arēnās, ieguva Nobela balvas, izveidojuši savu tallest ēka un lit olimpiskās lāpas. Un nesen 1. musulmaņu amerikāņu ievēlēts Kongresā solījis aizstāvēt savu konstitūciju Korāna, ka viens no mūsu dibinātāji, Tomass Džefersons uzglabā viņa personīgajā bibliotēkā. (Aplausi)

Tāpēc man ir zināms Islāmu trijos kontinentos pirms došanās uz reģionu, kurā tas tika atklāts pirmo reizi. Šī pieredze virza manu pārliecību, ka sadarbība starp Ameriku un islāma jābalstās uz to, ko islāms ir ne kas nav, un es uzskatu, ka mans atbildība par prezidentu ASV apkarot negatīvos stereotipus par islāmu kur tie notiek. (Aplausi)

Bet pats princips ir jāpiemēro, kā Amerika tiek uztverts ar musulmaņiem. Tāpat kā musulmaņi ir ne tikai neapstrādātas stereotips, Amerika nav jēlnaftas stereotips no impērijas, ka nav citas intereses nekā viņa. ASV ir viens no lielākajiem avotiem progresa pasaulē ir kādreiz zināms. Bijām dzimuši no apgrieziena pret impērijas Mums ir dibināta uz ideālu vienlīdzību visiem un mēs esam izliet asinis un cīnījās gadsimtiem ilgi, lai dotu jēgu šiem vārdiem - pēc mūsu robežām un ar pasaule. Mēs esam veidojuši katrā kultūrā, kurš no visas pasaules un tie ir paredzēti, lai vienkāršu koncepciju: E pluribus unum: "No daudziem viens."

Nu, afrikāņu izcelsmes amerikāņu un ar nosaukumu Baraka Huseina Obamas varētu ievēlēt prezidentu ir izlijis daudz tintes. (Aplausi)

Bet mans personīgais stāsts nav unikāls. Sapnis iespējas gūt panākumus nenotiek ikvienam Amerikā, bet tā sola pastāv visiem, kas nāk pie mūsu krastiem - ieskaitot gandrīz 7.000.000 ASV musulmaņiem, kas dzīvo mūsu valstī šodien un kas ienākumu un izglītības līmenis, teiksim, ir virs vidējā. (Aplausi)

Turklāt, brīvība Eiropā Amerikā nav atdalāms no šīs prakses, to reliģiju. Tas ir iemesls, kāpēc ikviens mūsu savienībā valstij ir vismaz viena mošeja un mēs esam vairāk nekā 1200 mūsu teritorijā. Tieši šī iemesla dēļ, ka ASV valdība ir gājusi tiesā, lai aizsargātu sieviešu un meiteņu valkāt hijab un sodīt tos, kuri noliedz. (Aplausi)

Šaubas nav atļauta: Islāms patiešām ir daļa no Amerikas. Un es esmu pārliecināts, ka Amerikai pieder ietvaros viņai patiesību, ka neatkarīgi no mūsu rases, mūsu reliģija un mūsu sociālo stāvokli mēs visi vēlamies vienu un to pašu - dzīvot mierā un drošībā, mācīties un strādāt ar cieņu, mīlestību mūsu ģimenes, mūsu sabiedrību un mūsu Dievs. Tas ir tas, kas mums ir kopīgs. Tā ir cerība visu cilvēci.

Protams, mūsu uzdevums sākas tikai tad, kad mēs sapratām, mūsu kopējo cilvēcību. Tas nav ar vārdiem, ka mēs varam apmierināt mūsu tautu. Mēs varam apmierināt tos tikai tad, ja tie darbojas droši, ka tuvākajos gados un saprast, ka mēs saskaramies ar kopīgām problēmām un mēs nespējam tikt galā ar to ir mums visiem, ka mēs darām nepareizi.

Jo mēs esam iemācījušies no nesenās pieredzes, ka tad, kad finanšu sistēma konkrētā valstī pavājinās, labklājība tiek ievainots visur. Kad jauns gripas inficē 1 cilvēks, mēs visi esam apdraudēti. Kad viena valsts cenšas iegūt kodolieročus, kodolieroču uzbrukuma risks pieaug par visām tautām. Kad vardarbīgi ekstrēmisti darboties noteiktā reģionā kalniem, cilvēki, kas atrodas pāri okeānam ir apdraudētas. Ja nevainīgie Bosnijā un Dārfūras kauj, tas ir mūsu kolektīvā sirdsapziņa ir aptraipīts. (Aplausi)

Dzīvošana kopā pasaulē ir tas, ko tas nozīmē divdesmit pirmajā gadsimtā. Tā ir atbildība mums ir pret otru kā cilvēku tirdzniecību.

Tas ir grūts pienākums, lai aptvertu. Jo cilvēces vēsture ir pārāk bieži stāsts par tautu un cilšu - un pieņemsim sejas tā, reliģijas - subjugating viens otru, nodarbojoties ar to pašu interesēm. Taču šajā jaunajā laikmetā, šī attieksme ir sevis destruktīvas. Ņemot vērā mūsu savstarpējo atkarību, jebkuru pasaules kārtība, kas paceļ vienu nāciju vai indivīdu grupu rēķina citu ir neizbēgami nolemti neveiksmei. Neatkarīgi no mums domā par pagātni, mēs nedrīkstam būt cietumnieki. Mums ir atrisināt mūsu problēmas, izmantojot partnerības un dalīties mūsu panākumos. (Aplausi)

Tas nenozīmē, ka mums vajadzētu, šķiet, ignorē saspīlējumu. Pretī ir ierosināts mums: mums ir jāsaskaras šīs pretrunas squarely. Šajā garā, ļaujiet man izteikt sevi skaidri un vienkārši, kā iespējams par dažiem konkrētiem jautājumiem, mēs tagad saskaramies kopā.

Pirmkārt, no vardarbīga ekstrēmisma visās tās formās.

Ankarā, man paskaidroja, ka Amerika nav - un nekad nebūs - karoja pret islāmu. (Aplausi)

Tomēr, mēs nenogurstoši cīnīties vardarbīgi ekstrēmisti, kurš izraisa nopietnus draudus mūsu drošībai. Jo mēs noraidām, ka noraida cilvēkus visās ticībās skaits: slepkavība vīriešu, sieviešu un nevainīgiem bērniem. Un tas ir mans pirmais pienākums par prezidentu, lai aizsargātu amerikāņu tautu.

Afganistānā situācija liecina America mērķus un nepieciešamību strādāt kopā. Tagad ir vairāk nekā septiņu gadu laikā, spēcīgs plašs atbalsts
starptautiskā sabiedrība, ASV deva tramdīt al-Qaeda un Taliban. Mēs to darīja ne pēc izvēles, bet pēc nepieciešamības. Es apzinos, ka daži ir vēl jautājumu, vai pat pamatot notikumus 11.septembrī. Bet pieņemsim būt skaidrs: Al Qaeda bojā gandrīz trīs tūkstoši cilvēku dienā. Viņa upuri bija vīrieši, sievietes un nevainīgi bērni no Amerikas un daudzu citu valstu, un kas bija darīts nekas, lai nevienam. Bet al-Qaeda izvēlējās nogalināt tos paldies, pieprasīt uzbrukumus un pat tagad pauž apņemšanos vairāk slepkavībās par masveidā. Tīkls ir dalībnieki daudzās valstīs, un cenšamies paplašināt palīdzības programmas. Tas nav viedoklis tiks apspriesti - tie ir fakti, kas jārisina.

Nu, nedrīkst aizmirst, ka mēs negribam, lai saglabātu mūsu karaspēku Afganistānā. Mēs nemeklējam - mums nav jācenšas izveidot militārās bāzes tur. Tas ir liels pārdzīvojums, lai Amerika zaudēt mūsu jaunajiem vīriešiem un jaunām sievietēm. Šī konflikta turpinājums ir dārga un politiski sarežģīta. Mēs labprāt celt katrs, ka mūsu karavīri, līdz pēdējais, ja mēs varētu būt pārliecināti, ka Afganistāna un tagad Pakistāna nebija harbor ekstrēmistu elementi nosaka nogalināt tik daudzi amerikāņi . Bet tas nav gadījums.

Tieši tāpēc mēs strādājam kopā ar koalīcijas 46 valstīs. Neskatoties uz iesaistītajām izmaksām, Savienotās Valstis vēlmi nevājinās. Patiešām, neviens no mums būtu paciest šos ekstrēmistus. Tās izraisījušas nāves daudzās valstīs. Viņi ir nogalinājuši cilvēkus visu ticību - bet musulmaņi. Viņu rīcība ir savienojama ar cilvēktiesību, progresu, kā nāciju un islāmu. Svētais Korāns māca, ka tas, kurš nogalina nevainīgu bojā visu cilvēci (Aplausi), un ka ikviens, kas ietaupa kāds, saglabājiet visu cilvēci. (Aplausi) nezūdošā ticība vairāk nekā miljards cilvēku visā pasaulē ir tik daudz lielāks nekā šaurā naidu maz. Kad runa ir par cīņu pret vardarbīgu ekstrēmismu, Islāms nav daļa no problēmas - tas ir svarīga daļa no brauciena uz mieru.

Mēs arī zinām, ka militārais spēks būs nevis tikai risināt problēmas Afganistānā un Pakistānā. Tāpēc mēs plānojam ieguldīt $ 1500000000 gadā nākamajos piecos gados, jo ēku skolām un slimnīcām, ceļiem un uzņēmumiem, sadarbojoties ar pakistāniešu, un simtiem miljonu dolāru, lai palīdzētu pārvietotajām. Tas ir iemesls, kāpēc mēs piedāvājam vēl vairāk nekā $ 2800000000, lai afgāņu lai palīdzētu tām attīstīt savu ekonomiku un sniegt pakalpojumus cilvēkiem ir nepieciešams.

Ļaujiet man arī jautājumam par Irāku. Atšķirībā no kara Afganistānā, Irākā karš ir izvēles rezultāts, kas izraisīja lielas atšķirības manā valstī un visā pasaulē. Vienlaikus pārliecināta, ka Irākas iedzīvotāji uzvarēja beigās, kas atbrīvota no tirānijas Sadama Huseina, es arī uzskatu, ka Irākas notikumi atgādināja Ameriku par nepieciešamību izmantot diplomātiju un veidot vienprātību Starptautiskā atrisināt mūsu problēmas, ja iespējams. (Aplausi)

Patiesībā, mēs varam atcerēties vārdus Thomas Jefferson, kurš teica: "Es ceru, ka mūsu gudrība būs augt kopā ar mūsu spēkos un māca mums, ka tik mēs izmantojam vairāk tas būs sniegt paziņojumu. "

Šodien, Amerika ir dubulta atbildība: palīdzēt Irāka veidot labāku nākotni un atstāj uz irākiešiem Irākas. Es skaidri darīja zināmu Irākas tautai (Aplausi) veicam bez bāzes, un Irāka nepretendēt uz to teritorijā vai resursu. Irākas suverenitātes pieder Irākā. Tāpēc es pasūtīts izņemšanu mūsu kaujas brigādes ar augustu nākamgad. Šī iemesla dēļ mēs godinām vienošanos mēs panācām ar Irākas valdību, demokrātiski ievēlēts, par izstāšanos no mūsu kaujas karaspēks no Irākas pilsētām līdz jūlijam un visiem mūsu karaspēks no teritorijas Irāka līdz 2012. (Aplausi)

Mēs palīdzēsim Irākai apmācīt savus drošības spēkus un attīstīt savu ekonomiku. Bet tas ir kā partneri, un nekad kā patrons, ka mēs atbalstīsim drošu un vienotu Irāku.

Visbeidzot, tāpat kā Amerika nekad nevar paciest vardarbību ekstrēmisti, mēs nedrīkstam mainīt vai aizmirst mūsu principus. No 11.septembra notikumi ir milzīga trauma uz mūsu valsti. Bailes un dusmas, ka tas izraisīja, bija saprotams, bet dažos gadījumos tas noveda mūs rīkoties pretēji mūsu tradīcijām un mūsu ideāliem. Mēs tagad veic pasākumus, lai labotu šo situāciju. Man ir nepārprotami aizliegts izmantot spīdzināšanu, ko Amerikas Savienoto Valstu un esmu lika slēgt cietumu Gvantanamo līcī, ko nākamā gada sākumā. (Aplausi)

Tātad Amerika aizstāvēs sevi, vienlaikus respektējot tautu suverenitāti un likuma varu. Un mēs darīsim to kopā ar musulmaņu kopienām, kas ir arī apdraudētas. Jo ātrāk ekstrēmisti izolētas un nevēlamu musulmaņu kopienās, jo ātrāk mēs visi būs drošāk.

Otrs nozīmīgākais spriedzes avots, kas mums vajadzīga, lai apspriestu situāciju starp izraēliešiem un palestīniešiem un arābu pasauli.

Stingrās saiknes, kas vieno Amerikas uz Izraēlu ir labi zināms. Šī saikne ir neatsavināmas. Tā ir balstīta uz kultūras un vēstures saišu un lēmumu atzīšanu ka par ebreju dzimteni aspirācijas sakņojas traģisko vēsturi noliedzami.

Visā pasaulē, jūdu ļaudis vajāja gadsimtiem ilgi, un antisemītismu Eiropā kulmināciju ar nebijušu holokaustu. Rīt es viesosies Buhenvaldes, kas bija daļa no tīkla nometnēs, kur ebreji nebrīvi, spīdzināti, nošauti un nosūtīt gāzes kamerās Trešā Reiha.

Seši miljoni ebreju - skaitli lielāku nekā no visa ebreju Izraēlas šodien. Ir netaisnīgs, nekompetents un naidpilns noliegt šo faktu. Tas apdraud Izraēlu ar iznīcināšanu, vai atkārtojot necilās stereotipus par ebrejiem, un tas tikai kalpo, lai izraisīt asociācijas ar izraēliešiem prātos šis sāpīgākajiem atmiņu un pasargā viņus no iesakņošanos mieru, ir labi cilvēki šajā reģionā.

Kas teica, tas arī nav noliedzams, ka Palestīnas cilvēku, kas apvieno musulmaņus un kristiešu būt cietuši, kas vērsta uz dzimteni. Vairāk nekā 60 gadus, viņš zina sāpes dislokācijas. Daudzi gaidīt bēgļu nometnēs Rietumkrastā, Gazas sektorā un kaimiņu zemju dzīvei mieru un drošību, ka viņi nekad nav bijusi pareizā garša. Tās paciest ikdienas pazemojumiem - lieli un mazi - kas nāk ar profesiju. Tas nav apšaubāms: no palestīniešu tautas situācija ir nepieņemama. Amerika neieslēdzas muguru likumīgās cerības uz palestīniešu tautas cieņu, iespēju, un kādā stāvoklī to pašu. (Aplausi)

Gadu desmitiem, strupceļš: divas tautas ar likumīgās cerības, katrs ar sāpīgu vēsturi, kas padara kompromiss nenotverams. Tas ir viegli punktā pirkstiem: palestīnieši var sniegt uzmanību uz dislokāciju pēc dibināšanas Izraēlas un Izraēlu uz naidīgumu un uzbrūk valstij vienmēr ir bijis pat savā teritorijā un ārpus tās. Bet, ja mēs redzam šo konfliktu caur vienu prizmu vai otrai pusei, mūsu acu aizsegi mums patiesībai: vienīgais risinājums ir izpildīt cerības viena otru pa divām valstīm, kur izraēlieši un palestīnieši katrs dzīvo mierā un drošībā. Tas ir Izraēlas interesēs, interesēs Palestīnā, lai nodrošinātu Amerikas interesēm, interesēs pasaulē. Tieši tāpēc es plānoju personīgi sekot šai rezultātus ar visu pacietību un centību, ka uzdevums prasa. (Aplausi) Personu, kas pieņemtas ceļveža saistības ir skaidrs. Par mieru nākt, ir pienācis laiks viņiem - un mēs visi rādīs, savus pienākumus.

Palestīnieši ir atteikties no vardarbības. Pretestība ar vardarbību un asinsizliešanas nebeigsies. Melnādainie Amerikā cieta pātagu kā vergi un segregācijas pazemojumu. Bet tas nebija vardarbība, kas uzvarēja būtu iespējams iegūt vienlīdzīgas tiesības savā integritāti. Tas bija mierīgs un apņēmīgi uzstājība pēc to pie sirds izveides Amerikas ideāliem. Tas pats stāsts var pateikt cilvēki no Dienvidāfrikas uz Dienvidaustrumu Āziju, no Austrumeiropas uz Indonēziju. Tas ir stāsts ar vienkāršu patiesību: vardarbība rada nekur. Uzsākot raķetes pret Izraēlas bērnu aizmigt vai uzspridzināt veco sievietes par autobusu, nevis zīme drosmes vai spēka. Tas nav veids, ka morālu autoritāti ir apgalvots, kas ir, kā tā tiek nodota.

Tagad ir pienācis laiks palestīniešiem, lai koncentrētos uz to, ko viņi var būvēt. Palestīniešu pašpārvalde ir attīstīt savas spējas pārvaldīt ar iestādēm, kas apmierinātu savu tautu. Hamas ir atbalsta dažu palestīniešu, bet viņam ir arī jāatzīst tie ir pienākumi. Tai ir nozīmīga loma, pildot centienus palestīniešu un apvienot palestīniešu tautu. Hamas ir jāizbeidz vardarbības, atzīt pagātnes nolīgumus un atzīstot, ka pastāv Izraēlā.

Tajā pašā laikā Izraēla ir jāatzīst, ka tāpat kā uz Izraēlas pastāvēšanas tiesības, nevar noliegt, tas ir pats par Palestīnu. Amerikas Savienotās Valstis nepieņem likumību turpināt izraēliešu apmetņu. (Aplausi) Šāda konstrukcija pārkāpj iepriekšējos nolīgumus un kavē centienus miera. Ir pienācis laiks, lai šīs apmetnes apstāties. (Aplausi)

Israel jāatbilst arī savas saistības, un nodrošinātu, ka palestīnieši varētu dzīvot, strādāt un attīstīt savu sabiedrību. Tāpat kā tas devastates palestīniešu ģimenēm, par humanitāro krīzi Gazā turpināšana nav paredzēta, lai veicinātu drošību, Izraēla, turpinot trūkst iespēju Rietumkrastā. Uzlabojumi, kas katru dienu palestīniešu tautas dzīvē ir svarīga daļa no ceļveža mieram.

Visbeidzot, arābu valstīm ir jāatzīst, ka arābu miera iniciatīva bija nozīmīgs sākums, bet ne beigas no saviem pienākumiem. Arābu-Izraēlas konflikts vairs nedrīkst izmantot, lai novirzītu cilvēkus uz arābu un citas problēmas. Tā vietā, tas ir iemesls, lai palīdzētu Palestīnas iedzīvotājiem attīstīt institūcijas, kas stiprina viņu stāvokli, atzīt Izraēlas leģitimitāti, un izvēlēties progresu vietā pašiznīcinošās pagātnē.

Amerika saskaņot savu politiku ar tiem, kuri vēlas mieru. Mēs sakām sabiedrībai, ko mēs sakām privāti pie izraēliešu palestīniešiem un arābiem. (Aplausi) Mēs nevaram uzspiest mieru. Bet privāti, daudzi musulmaņi atzīst, ka Izraēla nebūs iet prom, kā arī daudzi izraēlieši atzīst nepieciešamību Palestīnas valsts. Ir pienācis laiks uzņemties iniciatīvu par to, ko visi zina, lai būtu patiesība.

Pārāk daudz asaras plūdīs. Pārāk daudz asiņu ir nojume. Mums visiem ir pienākums strādāt, lai dienā, kad no izraēliešiem un palestīniešiem māmiņas var redzēt viņu bērni aug bez bailēm, kad Svētā Zeme trīs lielas ticību ir vieta mieram, Dievs vēlējās, kad Jeruzaleme ir vieta un ilgstošu mājas ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem, un vietu, kur visi Ābrahama bērni maisīt mierā kā stāsts par Isra (aplausi) - kā stāstā gada Isra, kad Mozus, Jēzus un Muhameds (lai miers ir pār viņu) pievienojās lūgšanā. (Aplausi)

La troisième source de tension est nos intérêts en commun à l'égard des droits et des responsabilités des États concernant les armes nucléaires.

Cette question a constitué une source de tension entre les Etats-Unis et la République islamique d'Iran. Pendant de nombreuses années, l'Iran s'est défini en partie par son opposition à mon pays et il existe en effet un passé tumultueux entre nos deux pays. En pleine Guerre froide, les États-Unis ont joué un rôle dans le renversement d'un gouvernement iranien démocratiquement élu. Depuis la révolution islamique, l'Iran a joué un rôle dans la prise d'otages et dans des actes de violence à l'encontre des troupes et des civils américains. Cette histoire est bien connue. Plutôt que de rester emprisonné par le passé, j'ai dit clairement au peuple et aux dirigeants iraniens que mon pays est prêt à aller de l'avant. La question qui se pose maintenant n'est pas de savoir à quoi l'Iran s'oppose, mais plutôt quel est l'avenir qu'il souhaite bâtir.

Je comprends qu'il sera difficile de surmonter des décennies de méfiance, mais nous allons procéder avec courage, rectitude et fermeté. Il y aura de nombreux problèmes à examiner entre nos deux pays et nous sommes disposés à aller de l'avant sans conditions préalables, sur la base d'un respect mutuel. Mais il est clair pour tous ceux préoccupés par les armes nucléaires que nous sommes arrivés à un tournant décisif. Ce n'est pas simplement dans l'intérêt des États-Unis, c'est pour empêcher une course aux armes nucléaires susceptible d'entraîner cette région sur une voie extrêmement dangereuse.

Je comprends ceux qui protestent contre le fait que certains pays possèdent des armes que d'autres ne possèdent pas. Aucun État ne devrait décider et choisir qui sont les pays à avoir des armes nucléaires. C'est pourquoi je réaffirme fermement l'engagement de l'Amérique à vouloir un monde dans lequel aucun pays ne possède d'armes nucléaires. (Applaudissements) Et chaque pays, y compris l'Iran, devrait avoir le droit d'avoir accès à l'énergie nucléaire pacifique s'il respecte ses engagements dans le cadre du Traité de non-prolifération nucléaire. Cet engagement est au coeur du Traité et il doit être pris par tous ceux qui y souscrivent pleinement. J'espère que tous les pays de la région pourront partager cet objectif.

Le quatrième point je vais aborder est la démocratie. (Applaudissements)

Je sais – je sais qu'il ya eu une polémique, au cours des récentes années, au sujet de la promotion de la démocratie et qu'une grande partie de cette controverse est liée à la guerre en Irak. Par conséquent, permettez-moi de le dire clairement : aucun système de gouvernement ne peut ou ne devrait être imposé par un pays à un autre.

Toutefois, cela ne diminue pas mon engagement à l'égard des gouvernements qui reflètent la volonté du peuple. Chaque nation donne naissance à ce principe de sa propre manière, en fonction des traditions de son propre peuple. L'Amérique ne prétend pas savoir ce qui est le mieux pour tout et chacun, tout comme nous ne voudrions pas prétendre décider des résultats d'une élection pacifique. Mais j'ai la ferme conviction que tous les peuples aspirent à certaines choses : la possibilité de s'exprimer et d'avoir une voix dans la façon dont ils sont gouvernés ; la confiance en l'État de droit et l'application équitable de la justice ; un gouvernement qui est transparent et qui ne vole pas ce qui appartient à son peuple ; la liberté de vivre selon leur choix. Il ne s'agit pas simplement d'idéaux américains, il s'agit des droits de l'homme et c'est pourquoi nous les encouragerons dans le monde entier. (Applaudissements)

C'est vrai, il n'ya pas de route directe pour honorer cette promesse. Mais une chose est claire, les gouvernements qui défendent ces droits sont à terme plus stables, meilleurs et plus en sécurité. La suppression des idées ne réussit jamais à les éliminer. L'Amérique respecte la liberté d'expression de tous ceux, dans le monde entier, qui sont pacifiques et respectueux de la loi, même si nous ne sommes pas d'accord avec eux. Nous accueillerons tous les gouvernements élus pacifiques – à condition qu'ils gouvernent en respectant toutes leurs populations.

Ce point est important car il ya ceux qui encouragent la démocratie uniquement lorsqu'ils ne sont pas au pouvoir ; et une fois au pouvoir ils sont sans scrupules dans la suppression des droits d'autrui. (Applaudissements) Quel que soit là où il prend forme, le gouvernement du peuple et par le peuple est le seul étalon par lequel on mesure tous ceux qui sont au pouvoir : il faut conserver le pouvoir par le consentement du peuple et non la coercition ; il faut respecter les droits des minorités et participer, dans un esprit de tolérance et de compromis ; il faut mettre les intérêts du peuple et le déroulement légitime du processus politique avant ceux de son parti. Sans ces ingrédients, les élections ne créent pas une vraie démocratie à elles seules.

Un membre du public : Barack Obama, on vous aime !

Président Obama : Je vous remercie. (Applaudissements)

Le cinquième point que nous allons aborder ensemble est celui de la liberté de religion.

L'Islam a une tradition de tolérance dont il est fier. Nous le constatons dans l'histoire de l'Andalousie et de Cordoue pendant l'Inquisition. Je l'ai constaté de première main pendant mon enfance en Indonésie, où des Chrétiens dévots pratiquaient ouvertement leur religion dans un pays à prépondérance musulmane. C'est cet esprit qu'il nous faut aujourd'hui. Les habitants de tous les pays doivent être libres de choisir et de vivre leur religion d'après leur conviction d'esprit, de coeur et d'âme. Cette tolérance est essentielle pour que la religion puisse s'épanouir, or elle est assaillie de plusieurs façons différentes.

Parmi certains musulmans, on constate que certains ont malheureusement tendance à mesurer leur propre croyance à l'aune du rejet des croyances d'autrui. Il faut soutenir la richesse de la diversité religieuse, que ce soit pour les Maronites au Liban ou les Coptes en Égypte. (Applaudissements)

Et pour être francs, il faut aussi mettre fin aux divergences entre les musulmans, car les divisions entre les sunnites et les chiites ont provoqué des violences tragiques, tout particulièrement en Irak.

La liberté de religion joue un rôle crucial pour permettre aux gens de vivre en harmonie. Nous devons toujours examiner les façons dont nous la protégeons. Aux États-Unis, par exemple, les musulmans ont plus de mal à s'acquitter de l'obligation religieuse de la zakat étant donné les règles relatives aux dons de bienfaisance. C'est pour cette raison que je suis résolu à oeuvrer avec les musulmans américains pour leur permettre de s'acquitter de la zakat.

De même, il importe que les pays occidentaux évitent d'empêcher les musulmans de pratiquer leur religion comme ils le souhaitent, par exemple, en dictant ce qu'une musulmane devrait porter. En un mot, nous ne pouvons pas déguiser l'hostilité envers la religion sous couvert de libéralisme.

De fait, la foi devrait nous unir. C'est pour cette raison que nous sommes en train de créer de nouveaux programmes de service communautaire en Amérique qui réunissent des chrétiens, des musulmans et des juifs. C'est également pour cette raison que nous nous réjouissons des initiatives telles que le dialogue interreligieux du roi Abdallah d'Arabie Saoudite et le leadership de la Turquie dans l'Alliance des civilisations. À travers le monde, nous pouvons transformer le dialogue en un service interreligieux de sorte que les ponts entre les êtres humains mènent à des actions en faveur de notre humanité commune, que ce soit pour lutter contre le paludisme en Afrique ou pour fournir des secours après une catastrophe naturelle.

La sixième question – la sixième question dont je veux parler porte sur les droits des femmes.
(Applaudissements)

Je sais – je sais, et vous pouvez le voir d'après ce public – que cette question suscite un sain débat. Je rejette l'opinion de certains selon laquelle une femme qui choisit de se couvrir la tête est d'une façon ou d'une autre moins égale, mais j'ai la conviction qu'une femme que l'on prive d'éducation est privée d'égalité. (Applaudissements) Et ce n'est pas une coïncidence si les pays dans lesquels les femmes reçoivent une bonne éducation connaissent bien plus probablement la prospérité.

Je tiens à préciser une chose : les questions relatives à l'égalité des femmes ne sont absolument pas un sujet qui concerne uniquement l'Islam. En Turquie, au Pakistan, au Bangladesh et en Indonésie, nous avons vu des pays à majorité musulmane élire une femme à leur tête, tandis que la lutte pour l'égalité des femmes continue dans beaucoup d'aspects de la vie américaine, et dans les pays du monde entier.

Je suis convaincu que nos filles peuvent offrir une contribution à la société tout aussi importante que nos fils (Applaudissements) et que notre prospérité commune sera favorisée si nous utilisons les talents de toute l'humanité, hommes et femmes. Je ne crois pas que les femmes doivent faire les mêmes choix que les hommes pour assurer leur égalité, et je respecte celles qui choisissent de suivre un rôle traditionnel. Mais cela devrait être leur choix. C'est pour cela que les États-Unis oeuvreront en partenariat avec tout pays à majorité musulmane pour améliorer l'alphabétisation des filles. Nous aiderons aussi les jeunes femmes à faire la transition de l'école au monde du travail par l'intermédiaire du microfinancement qui permet aux gens de réaliser leurs rêves. (Applaudissements)

Finalement, je veux parler de notre intérêt commun à favoriser le développement et les opportunités économiques.

Je sais que pour beaucoup, la mondialisation présente des aspects contradictoires. Internet et la télévision peuvent transmettre dans les foyers des connaissances et des informations, mais également une sexualité vulgaire et une violence gratuite. Le commerce peut s'accompagner de nouvelles richesses et opportunités, mais aussi de grands bouleversements et de changements au niveau communautaire. Dans tous les pays, y compris en Amérique, ce changement provoque la peur. La peur que la modernité signifie la perte du contrôle de nos choix économiques, de nos décisions politiques et, il s'agit d'un élément encore plus important, de notre identité, c'est-à-dire des choses qui nous attachent à notre communauté, notre famille et notre foi.

Mais je sais aussi qu'on ne peut pas empêcher le progrès humain. Le développement et la tradition ne sont pas nécessairement contradictoires. Des pays comme le Japon et la Corée du Sud ont connu une prodigieuse croissance économique tout en conservant leur culture distincte. Il en va de même pour les progrès remarquables au sein de pays à majorité musulmane, de Kuala Lumpur à Dubaï. Par le passé et de nos jours, les communautés musulmanes ont été à la pointe de l'innovation et de l'éducation.

Ceci est important car aucune stratégie de développement ne peut se fonder uniquement sur ce que produit la terre et elle ne peut être durable si les jeunes n'ont pas de travail. De nombreux pays du Golfe se sont énormément enrichis grâce au pétrole et certains commencent à concentrer leurs ressources sur le développement plus large. Mais nous devons tous garder à l'esprit que l'éducation et l'innovation seront la monnaie d'échange du 21e siècle. (Applaudissements) Dans trop de communautés musulmanes, le sous-investissement en ces domaines persiste. J'attire l'attention sur cette réalité dans mon propre pays. Et à la différence du passé pendant lequel l'Amérique se concentrait sur le pétrole et le gaz, s'agissant de cette partie du monde, nous chercherons désormais à agir dans des domaines plus variés.

Dans le domaine de l'éducation, nous allons élargir les programmes d'échange et augmenter les bourses, comme celle qui a permis à mon père de venir en Amérique, (Applaudissements) tout en encourageant davantage d'Américains à étudier dans des communautés musulmanes. Nous offrirons à des étudiants musulmans prometteurs des stages aux États-Unis ; nous investirons dans l'enseignement en ligne destiné aux enseignants et aux enfants à travers le monde ; et nous créerons un nouveau réseau informatique qui permettra à un jeune du Kansas de communiquer instantanément avec un jeune du Caire.

Dans le domaine du développement économique, nous créerons un nouveau corps de volontaires des milieux d'affaires qui formeront des partenariats avec des homologues de pays à majorité musulmane. Je vais aussi accueillir un Sommet sur l'entrepreneuriat cette année pour trouver les moyens d'approfondir les liens entre les leaders du monde des affaires, les fondations et les entrepreneurs sociaux des États-Unis et des communautés musulmanes à travers le monde.

Dans le domaine des sciences et des technologies, nous établirons un nouveau fonds pour appuyer le développement technologique dans les pays à majorité musulmane et pour aider à concrétiser commercialement des idées pour qu'elles créent des emplois. Nous ouvrirons des centres d'excellence scientifiques en Afrique, au Moyen-Orient et en Asie du Sud-Est, et nous nommerons de nouveaux émissaires pour les sciences chargés de collaborer à des programmes qui mettront au point de nouvelles sources d'énergie, créeront des emplois verts, numériseront les registres et archives, purifieront l'eau et produiront de nouvelles cultures. Dans le domaine de la santé au niveau mondial, j'annonce aujourd'hui une nouvelle initiative avec l'Organisation de la conférence islamique pour éradiquer la polio et nous intensifierons nos partenariats avec des communautés musulmanes pour améliorer la santé maternelle et infantile.

Tout cela doit être accompli en partenariat. Les Américains sont prêts à se joindre aux citoyens et gouvernements, aux organisations communautaires, aux dirigeants religieux et aux entreprises dans les communautés musulmanes du monde entier afin d'aider nos populations à améliorer leur vie.

Il ne sera pas facile de régler les questions dont je viens de parler. Mais nous avons la responsabilité de nous unir pour réaliser le monde auquel nous aspirons, un monde où les extrémistes ne menacent plus notre pays et où les soldats américains sont rentrés chez eux, un monde où les Palestiniens et les Israéliens vivent chacun en sécurité dans un État qui leur est propre et où l'énergie nucléaire est utilisée à des fins pacifiques, un monde où les gouvernements servent les intérêts de leurs citoyens et où les droits de tous les enfants de Dieu sont respectés. Tel est le monde auquel nous aspirons et nous n'y parviendrons qu'ensemble.

Je sais qu'un grand nombre de gens – musulmans et non musulmans – se demandent si nous arriverons vraiment à prendre ce nouveau départ. Certains veulent attiser les flammes de la division et entraver le progrès. Certains suggèrent que ça ne vaut pas la peine ; ils avancent qu'il y aura fatalement des désaccords et que les civilisations finissent toujours par s'affronter. Beaucoup plus ont tout simplement des doutes. Il ya tellement de peur, tellement de méfiance qui se sont accumulées avec les ans. Mais si nous choisissons de nous laisser enchaîner par le passé, nous n'irons jamais de l'avant. Je veux particulièrement le déclarer aux jeunes de toutes les fois et de tous les pays, plus que quiconque, vous avez la possibilité de ré-imaginer le monde, de refaire le monde.

Nous partageons tous cette planète pendant un court instant. À nous de décider si nous passons ce temps à nous concentrer sur ce qui nous sépare ou si nous nous engageons à faire ce qu'il faut – de façon soutenue – pour trouver un terrain d'entente, pour nous concentrer sur l'avenir que nous désirons pour nos enfants, et pour respecter la dignité de tous les êtres humains.

Tout ceci n'est pas simple. Il est plus facile de se lancer dans une guerre que de faire la paix. Il est plus facile de blamer autrui que de s'examiner soi-même ; il est plus facile de voir ce qui nous distingue, plutôt que ce que nous avons en commun. Mais il faut choisir le bon chemin, et non le plus facile. Il ya une règle essentielle qui sous-tend toutes les religions : celle de traiter les autres comme nous aimerions être traités. Cette vérité transcende les nations et les peuples. C'est une croyance qui n'est pas nouvelle, qui n'est ni noire ni blanche ni basanée, qui n'est ni chrétienne ni musulmane ni juive. C'est une foi qui a animé le berceau de la civilisation et qui bat encore dans le coeur de milliards d'êtres humains. C'est la foi dans autrui et c'est ce qui m'a mené ici aujourd'hui.

Nous avons le pouvoir de construire le monde auquel nous aspirons, mais seulement si nous avons le courage de prendre un nouveau départ, en gardant à l'esprit ce qui a été écrit.

Le Saint Coran nous dit: 'Ô hommes! Nous vous avons créés d'un mâle et d'une femelle, et Nous avons fait de vous des nations et des tribus, pour que vous vous entre-connaissiez. "

Le Talmud nous dit : « Toute la Torah a pour objectif de promouvoir la paix. "

La Bible nous dit : « Bienheureux les artisans de paix : ils seront appelés fils de Dieu. "

Les habitants du monde peuvent cohabiter en paix. Nous savons que telle est la vision de Dieu. C'est maintenant notre tâche sur cette Terre. Je vous remercie et que la paix de Dieu soit avec vous. Paldies. Paldies. (Applaudissements)

FIN

(source : whitehouse.gov )

Cet article a été publié Jeudi 11 juin 2009 à 11:43 dans : International , Politique . Jūs varat sekot atbildes uz šo ierakstu, izmantojot RSS 2.0 barotni . Jūs varat veikt komentāru vai Trackback no jūsu vietā.